Штаб защиты русских школ, официальный сайт
Штаб защиты русских школ, официальный сайтValdība iecerējusi pirmo septembri padarīt par plašu svētku dienu. Tas ir dikti jauki. Nepatīk tas, ka šī ideja tiek pasniegta kā kontrpasākums skolu reformas pretinieku iespējamajām aktivitātēm.Ja šie svētki domāti kā skaļums, kurš nomāktu štābistu skaļumu, tad tas ir garām. Tad iznāk, ka brīvas valsts vara komplekso marginālas (atsevišķas, lokālas) problēmas priekšā, nevis risina to.Vieni svētki Rīgā jau bija, kurus pēc sava pasākuma Pārdaugavā piepildīja reformas pretinieki kreklos ar uzrakstiem Ruki proč ot naših škol! Tāpat, domājams, tiks izmantota arī 1. septembra oficiālo pasākumu telpa. Lai arī vairums, neraugoties uz krekliem un valodām, droši vien jutīsies draudzīgi un priecāsies kopā, savs provokatīvs elements tur būs. Pilnīgi aplam cenzēt kreklus un uzrakstus. Tātad – jārēķinās, ka dažiem būs divi svētki: politiskie (pret reformu) un bērnu (pirmā skolas diena).Tas nenozīmē, ka nevajag svinēt. Vajag! Uzsveru tikai to, ka pasākumu organizatoriem un vadītājiem sevišķi rūpīgi jādomā, kā šajos pasākumos nepadarīt jūtamu politikānismu. Manuprāt, vislabāk būtu šo politikānismu koncentrēt vienuviet. Jo izvairīties no tā pilnībā diez vai izdosies, bet sākt klātesošos šķirot atkarībā no uzskatiem būtu muļķīgi. Lai tie, kas vēlas, no sirds publiski izrunājas par sev tuvo atsevišķā, nosacīti par Haidparku saucamā pasākumā. Tam var atvēlēt pietiekami plašu ārtelpu. Pasākums būtu samērā vienkārši uzraugāms un pārraugāms, bet vadītājiem būtu strikti jāseko tā demokrātismam – viedokļu mijai un dažādībai. Tad rīkotāji pamatoti varētu teikt, ka bijuši demokrāti, nebūtu izvairījušies no aktuālā, turklāt guvuši pamatojumu pasargāt no politizācijas klātbūtnes citus pasākumus.