Штаб защиты русских школ, официальный сайт

Штаб защиты русских школ, официальный сайт
Штаб защиты русских школ, официальный сайтŠī raksta izlasīšana aizņems: 7 minūtes un 11 sekundes»Krievu kopiena», kas par savu būtiskāko mērķi pasludinājusi sabiedrības sadalīšanu latviešu un krievvalodīgo «kopienās» un Latvijas pārvēršanu par divkopienu valsti, uzstājas arī Latvijas krievu vārdā. Pret to iebilst Latvijas Krievu biedrību asociācijas priekšsēdētājs Mihails Gavrilovs. Viņš ir arī Krievu partijas priekšsēdētājs un Rīgas domes deputāts.– Cik plaša ir jūsu vadītā Latvijas Krievu biedrību asociācija?Mihails Gavrilovs: – Krievu biedrību asociācija apvieno 23 krievu kultūras biedrības un kopējais tās biedru skaits svārstās no tūkstoša līdz pusotram tūkstotim. Apvienība šobrīd nonākusi visai grūtā situācijā: mūsu nostājas dēļ, kas nesakrīt ar štāba un «krievu kopienas» uzskatiem, mums krievu presē pasludināts boikots. Jūtam pret sevi spiedienu arī no noteiktu partiju, štāba, kā arī «krievu kopienas» puses. Grūtības biedrības pastāvēšanai rada arī apstāklis, ka smagās finansiālās situācijas dēļ jau piekto gadu nevaram atjaunot biedrības ēku, līdz ar to šobrīd pasākumus tur rīkot nav iespējams. Vērsāmies pēc palīdzības valsts iestādēs un Sabiedrības integrācijas fondā. Bet, tā kā runa ir par ēkas remontu, tam viņi nevarot naudu piešķirt: tas būtu pret fonda nolikumu. – Biedrības rīkotos pasākumus taču atbalsta?– Es biedrības ēkā tās sliktā stāvokļa dēļ pat nedrīkstu rīkot pasākumus. Kolīdz tur sarīkojam kādu sanākšanu, mūs uzreiz nosūdz. Ierēdņiem, kas pie mums šajā sakarā vērsās, skaidrojām, ka šīs sūdzības pēc būtības nav pamatotas. Viņi mums it kā piekrīt, bet uz vēstulēm ir jāatbild… – Kā noprotams, šīs sūdzības arī ir daļa no spiediena?– Jā, tas notiek ļoti veikli. Man ir skaidrs, ka šī vēršanās pret mums nāk no «PCTVL» puses – gan agrāk, gan tagad. Lielas figūras te neizgaismojās, bet mēs zinām, kā tas tiek sarīkots: noteiktiem cilvēkiem tiek uzdots un viņi pret mums kaut ko izdomā.– Bez jūsu vadītās apvienības ir vēl divas citas krievu organizācijas: Vjačeslava Altuhova vadītā Latvijas krievu kopiena un Krievu sabiedrība Latvijā, kuras priekšgalā ir Tatjana Favorska. – Pirmkārt, Altuhova vadītā organizācija ir neliela. Viņš gan apgalvo, ka tajā it kā esot ap divi līdz trīs tūkstoši biedru. Bet tas nenozīmē, ka tā tas tiešām ir. Kad šī organizācija sāka darbu, viņi cilvēkiem lūdza aizpildīt veidlapu un par to maksāja latu. Tā viņi pāris gadu laikā savāca divus trīs tūkstošus šādu lapiņu. Un tagad, kur vien iet, visur rāda šīs lapiņas: redz, cik mums ir daudz biedru! Bet tik daudz darbotiesspējīgu biedru šajā organizācijā sen vairs nav! Uz organizācijas sapulcēm ierodas aptuveni 50 večiņas. Tā ka, manuprāt, patiesībai atbilstošāku ainu iegūsim, vērtējot sabiedriskās organizācijas darba kvalitāti, nevis aili «biedru skaits». Tādā gadījumā var jau ierakstīt vēl lielāku biedru skaitu, kāpēc jāaprobežojas ar trim tūkstošiem? Kurš sabiedriskajā darbā pieredzējis cilvēks gan ticēs, ka šodienas apstākļos organizācija, kurai nav savu telpu, var būt tik daudzskaitlīga! Arī Favorskas vadītajā organizācijā aktīvi darbojas salīdzinoši neliels cilvēku skaits.– Favorskas kundze gan nesen Saeimā klāstīja, cik vērienīgus pasākumus viņi rīkojot.– Jautājums ir, cik daudz naudas šādu apsākumu rīkošanai tiek iedots… Kāpēc mēs ar Favorsku un Altuhovu, kā arī «Krievu kopienas apvienoto kongresu» esam, kā mēdz teikt, uz atšķirīgiem ceļiem? Viņiem ir kopēja slimība – «krievvalodība». Mēs ar skaidru sirdi apgalvojam, ka esam krievi, bet viņi sevi sauc par krievvalodīgajiem.Es, krievs, šādu jēdzienu «krievvalodīgie» neatzīstu un to esmu vairākkārt publiski paziņojis: lūdzu mani par krievvalodīgo nesaukt, jo man tas ir apvainojums! Ar jēdzienu «krievvalodīgie» notiek spekulācija. Ir organizācijas – štābs, «krievu kopiena», kur uzņem dažādu tautību cilvēkus, kas padomju laikā asimilējušies un runā krieviski. Bet lai tādā gadījumā nesaucas par krievu organizācijām! Jo bieži vien krievi, kas turp atnāk, secina: «krievvalodīgie» sēž prezidijā, bet krievi – galerijā… Krieviem ir pavisam cita mentalitāte nekā šiem asimilētajiem kosmopolītiem, kuri elpo vēl padomju laiku. Pagātne, kurā lūkojamies mēs, ir laiks, kad kristīja Krievzemi. Bet šie «krievvalodīgie» pēc mentalitātes un dzīves uzskata ir padomju ļaudis. Viņus savas nacionālās saknes neinteresē, tāpat kā neinteresē krievu kultūra un garīgums. Viņiem nav nekādu pieturas punktu dzīvē, tāpēc viņi, lai sevi definētu, kā pēdējam āķim pieķērušies krievu valodai. Jā, valoda ir svarīga. Bet svarīgi arī, kādā intonācijā šajā valodā runā. Ja pat vārdu «krievs» izrunā ar pretīgumu, tad ko lai vairs tur saka? Trockis taču arī krievu valodā runāja. Es šo situāciju izjūtu tā: mums, krievu tautai, kaut kādi zagļi atņem mūsu tautas nosaukumu. Būtībā «PCTVL» un «krievu kopienas» dokumenti liek secināt, ka krievi Latvijā vairs nedzīvo, jo patvaļīgi visi krievi ierakstīti «krievvalodīgajos». «PCTVL», štābs un «kopiena» krieviem nozog viņu vārdu, lai to izmantotu provokatīviem mērķiem. Rupja provokācija ir tas, ka viņi atzīst par līdzvērtīgiem jēdzienus «mazākumtautība» un «krievvalodīgie». Bet neviena no mazākumtautībām sevi par «krievvalodīgo» nav atzinusi! Runājot mazākumtautību vārdā, «PCTVL» šīs mazākumtautības nivelē, ko gan nekad nav atļāvusies Latvijas valsts, ar kuriem «PCTVL» nolēmuši cīnīties kā ar etnokrātisku valsti. Otrkārt, viņi cenšas Latvijā radīt divkopienu valsti ar latviešu un «krievvalodīgo»»kopienām». Tāpēc sabiedrībā grib mākslīgi radīt jaunu kopumu – «krievvalodīgie». «Kopiena» paziņo, ka grib runāt ar latviešiem, jo valsts viņos neklausās. Es viņiem teicu: «Jūs tā uzvedaties, ka jums neuzticas ne latvieši, ne krievi. Jūs nespējat vienoties ar latviešiem, vēl vairāk – nespējat vienoties pat ar krieviem! Vienīgi jautājumā par krieviem jums ir brīvākas rokas dažādām spekulācijām.»Šo «kopienas» un «PCTVL» aktīvistu domāšana un uztvere daudzējādā ziņā ir pat rusofobiska. – «Krievu kopiena» izsludina lielus projektus, tādējādi vervējot tajā cilvēkus. Noteikti Latvijas uzņēmēji tiem esot solījuši naudu un atbalstu. – «Krievu kopiena» ir absurdi, mākslīgi veidota struktūra un, ja tā netiek atbalstīta no ārpuses, tās mūžs būs īss. Brīva tirgus apstākļos nedrīkst uzspiest vienu lielu ekonomisku struktūru, kas rada monopolstāvokli. Tas rada priekšnoteikumus, lai drīz uzrastos vēl cita liela struktūra, kas šo monopolstāvokli apstrīdēs. Man ir skaidrs, ka šajā «kopienā» ir materiālas intereses… Es labi pazīstu uzņēmējus: nav viegli viņus pārliecināt izdot naudu sabiedriskam mērķim. Uzņēmējs nestrādās sistēmā, no kuras saņems mazāk, nekā tajā ieguldīs. Bet, lai tā notiktu, šajā struktūrā no ārpuses ir jāietek kādai papildu līdzekļu straumei. Un, ja uzņēmēji piekrituši organizēties «kopienā», uzskatu: pret to jāizturas ļoti nopietni. Mums, kas dzīvos Latvijā, ir svarīgs jautājums, kā «kopienas» pastāvēšanas gadījumā te dzīvosim mēs. Tam, kas «kopienai» devis naudu, šis jautājums nav svarīgs.– Kā jūs vērtējat Rogozina palīga Aleksandra Kazakova uzrašanos Latvijā saistībā ar «kopienas» dibināšanu? – Tas viss ir dīvaini… «Krievu kopienas» darbības princips ir noslēgtība, geto variants: valsts valstī. Ārzemēs ir ķīniešu kvartāli, japāņu kvartāli… Kādai iedzīvotāju daļai ir liela vēlēšanās, lai tā būtu Latvijā, un, ja šo vēlēšanos vēl labi finansē… – Vai, jūsuprāt, Latvijas valsts reakcija pret «krievu kopienas» aktivitātēm ir atbilstoša, samērīga?– Nacionālais jautājums nav tas, ko valstij vajadzētu atstāt pašplūsmā. Un, ja valsts tam neveltī pietiekamu vērību, šo lietu savās rokās pārņem ekstrēmisti. Valstij jāstrādā ar sabiedriskām organizācijām, ne vienmēr tādām, kas valstij piespēlē. Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, mūsu vērtējums par dažādām norisēm var mainīties. Svarīgāk ir, ka mēs par noteiktiem apstākļiem apspriežamies un kopīgi meklējam risinājumu. Loģika saka: neviena valsts, ja tā regulē procesus, nedrīkst pieļaut, ka rastos kāda monopolistiska struktūra, vai nu to sauc par «kopienu», vai vēl citādi. Valstij jāsekmē normālu sabiedrisku organizāciju rašanās. Ja nebūs tādu, tad būs «kopiena».– «Kopiena» atšķirībā no sabiedriskām organizācijām sevi piesaka kā politisks spēks. – Jā. «Krievu kopiena» šobrīd ir liela PR jeb sabiedrisko attiecību akcija pirms pašvaldību vēlēšanām. Tās pārstāvji apgalvo: «kopiena» neesot partijiska struktūra. Tas nozīmē, ka viņi atbalstīs vairākas partijas, kas acīmredzot Rīgas domē centīsies apvienoties un tikt pie varas. Pašvaldību vēlēšanas, cīņa par varu pašvaldībās būs tikai pirmais solis.