Штаб защиты русских школ, официальный сайт
Штаб защиты русских школ, официальный сайтŠī raksta izlasīšana aizņems: 5 minūtes un 28 sekundes»Krievu kopienas» valde organizācijas reģistrāciju svinējusi ar šampanieti un, šķeļot sabiedrību latviešu un krievvalodīgo «kopienās», savu darbību izvērsusi arī ārpus Rīgas. «Krievu kopienas» prasības nav no pieticīgākajām: lai krievu valodai tiktu piešķirtas oficiālas valsts valodas tiesības, lai nepilsoņiem pilsonību dāvinātu «reģistrācijas kārtībā», lai krieviem «proporcionāli» tiktu dalītas vietas valsts pārvaldē. Bet galamērķis — «kopienās» saskaldīta un sadalīta Latvija.»Brīvprātīgos — ar auto un mobilo»Sabiedrībai par sašutumu šī «kopiena» tomēr reģistrēta kā sabiedriska organizācija. Tas «kopienas» piekritējiem ļauj nekaunīgi deklarēt: tātad valstij iebildumu nav un mums ir brīvas rokas darboties! Un patiesi. Pāris dienas pēc «kopienas» reģistrācijas, kas svinēta ar šampanieti, notikusi arī pirmā tās padomes sēde. Noklausījušies valdes atskaiti par paveikto, apsprieduši jautājumus, kuri esot dienaskārtībā, apstiprinājuši organizācijas komiteju struktūru un deleģējuši valdei noteiktus uzdevumus. Kādus? Detalizētāku atskaiti par šo sēdi mājas lapā solīts ievietot vēlāk. Taču vēl divas nedēļas pēc sēdes tā arī neparādījās. «Kopienas» mājas lapā www.ruslv.org joprojām tiek aicināti «kopienai» pievienoties arvien jauni biedri. Parādījusies arī ziņa, ka «krievu kopienas» sociālā komiteja veidojot materiālās palīdzības sniegšanas centru maznodrošinātajiem. Bet — tikai un vienīgi «krievu kopienas» locekļiem!Centrs jau meklē brīvprātīgos «ar personīgajiem auto un mobilajiem telefoniem», kas varētu, kā teikts, «bez atlīdzības» vākt un sadalīt iedzīvotājiem ziedojumus: apģērbu, grāmatas, rotaļlietas. Saprotams, ka šis centrs, tāpat kā citi «projekti», domāts, lai audzētu «kopienas» biedru skaitu.Viesizrādes provincēPlašāk organizācijas mājas lapā izreklamēta trīs «krievu kopienas» reģionālo organizāciju dibināšana: Liepājā, Jelgavā un Rēzeknē. Nu dienaskārtībā esot vietējo organizāciju dibināšana Ventspilī un Daugavpilī. Viens no «kopienas» dedzīgākajiem aktīvistiem Valērijs Kravcovs, kuru arvien piesaka kā «uzņēmēju no Liepājas», lepojas, ka Liepājas «kopiena» izveidota mēnesi pirms pašas «krievu kopienas» dibināšanas kongresa. Liepājas organizācijā it kā apvienojušies 250 cilvēki un 200 no tiem esot uzņēmēji. Ņemot vērā V. Kravcova pozitīvo pieredzi, «krievu kopienas» valde lūgusi viņu palīdzēt organizēties citām reģionālajām «kopienām» Latvijas pilsētās. Un V. Kravcovs ar savu pieredzi, kā redzams, neskopojas. Viņš atzīst: «kopienas» pamatbalsti ir vietējie «krievvalodīgie» uzņēmēji. Tālab saprotama ir vēlme vietējo organizāciju valdē neielaist politiķus. Tas sekmīgi esot izdevies Liepājā un Rēzeknē, bet ne Jelgavā. Ar ko reģionālās biedrības īsti nodarbosies? Piemēram, «Liepājas krievu kopienas» statūtos deklarēts: krievu kultūras un valodas saglabāšana un attīstīšana, pareizticīgo tradīcijas saglabāšana, un viens no mērķiem ir arī izglītības saglabāšana krievu valodā. Taču patiesībā arī reģionālo «biedrību» virsuzdevums ir sabiedrības sadalīšana latviešu un «krievvalodīgo»»kopienās», kā to neslēpjoties paziņoja «krievu kopienas» līderi. Taču tiek domāts arī par makšķerēm, ar kurām ķert un «krievu kopienā» vervēt iedzīvotājus. Piemēram, Jelgavā domājot par vairāku projektu īstenošanu: juridiskās palīdzības centra tālāku darbību, īpaši kursu rīkošanu vecāko klašu skolēniem: meitenēm — kur apgūst kosmetoloģijas pamatus, saskarsmes etiķeti; puišiem — biznesa un tiesību apgūšanas skola, kurai sekos prakse dažādās labvēļu firmās. «Darbu ar skolām» izvērš arī Liepājā: tur vietējā «kopiena» jau paguvusi sarīkot tikšanos ar trim krievu skolu direktoriem un apsprieduši iespējamo sadarbību. «Krievu kopiena» nesnauž arī Rēzeknē. Tur «desmit uzņēmēju iniciatīvai» pievienojušies, kā norādīts, ap simts krievu biznesa un sabiedrības pārstāvjiem. Viņu vidū it kā esot arī baznīcas darbinieki. Vietējai «kopienai» piebiedrojies arī par pretošanos izglītības reformas ieviešanai darbu zaudējušais, nu jau bijušais Maltas 2. vidusskolas direktors Igors Sorokins, kā arī padomes sastāvā iekļauti divi pašvaldības deputāti. «Kūda un jauc gaisu»Saeimas deputāti par «krievu kopienas» aktivitātēm vien plāta rokas, bet nekādu pretsparu, kā diemžēl izskatās, sabiedrības šķēlējiem dot negatavojas. Kā «kopienas» aktivitātes vērtē pašvaldību vadītāji? Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Irēna Škutāne: «Jelgavā sen sekmīgi darbojas Krievu kultūras biedrība. Tās dalībnieki sadarbojas ar citām mazākumtautību biedrībām, piedalās dažādos pasākumos, iesaistījās izglītības reformas apspriešanā.Arī mūsu pilsētā jaunizveidotā organizācija sevi nosaukusi par «Krievu kultūras biedrību». Manuprāt, šo nosaukumu nav korekti lietot, ja jau tāda biedrība pilsētā pastāv! Bet šīs jaunās «biedrības» intereses un mērķi ir tādi vienpusēji… Tie galvenokārt tendēti uz politiku, un šī «biedrība» visai aktīvi kūda skolēnus un vecākus nepakļauties Izglītības likumam. Ļoti žēl, jo skolas izglītības reformai bija sagatavojušās, skolās notika mācību darbs. Konfliktu nebija. Tad pēkšņi Jelgavā viesizrādēs no galvaspilsētas ieradās «krievu kopienas» grupa un — sākās protesti. Jo šī grupa apbraukā skolas, kūda un aģitē. Šajā «biedrībā» darbojas arī «PCTVL» Saeimas deputāts Andrejs Aleksejevs, bijušais Jelgavas domnieks.Ticiet man, ja nebūtu šo viesizrāžu no Rīgas, mēs te Jelgavā būtu priecīgāki.»Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Začests: «Jā, Rēzeknē bija mēģinājumi no «krievu kopienas» un štābistu puses te izvērst savas darbības. Bet tās neguva atbalstu. Lai gan Rēzeknē krieviski runā aptuveni 50% iedzīvotāju, nepilsoņu ir ap 11 procentiem, un nopietnāku etnisku nesaprašanos Rēzeknē nav bijis. Tā ka acīmredzot te aģitatoru runas nekrita auglīgā augsnē.»Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks savu viedokli piesardzīgi darīja zināmu ar preses sekretāres starpniecību. Uldis Sesks: «Tā ir normāla parādība, ka dažādu tautību cilvēki vēlas apvienoties interešu grupās, biedrībās, kopienās. «Krievu kopiena», protams, aktīvi darbojas arī Liepājā, un tas ir saprotami, jo pilsētā ir pietiekami daudz krievu tautības liepājnieku. Tā kā kopiena ir publiski paziņojusi, ka norobežojas no politikas, tad nedomāju, ka viņu mērķis ir sabiedrības šķelšana.»Jāpiebilst, ka Seska kungs pirms tam tika iepazīstināts ar «krievu kopienas» līderu, tostarp no Latvijas izraidītā A. Kazakova izteikumiem un prasībām, tā ka lai nu ko, bet nezināšanu par konkrētās «interešu grupas» nolūkiem viņam pārmest nevar.