Штаб защиты русских школ, официальный сайт
Штаб защиты русских школ, официальный сайтPirmajā jaunās programmas projektā līdz 70% mācību stundu paredzēts pasniegt dzimtajā valodāPar jaunas mazākumtautību izglītības mācību programmas izveidi pamatskolai, kuras pašreizējā variantā līdz 70% mācību paredzēti dzimtajā valodā, trešdien vienojās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) darba grupa. Šī sadarbība varētu risināt kā kvalitatīvas izglītības nodrošinājuma problēmas, tā arī mazināt spriedzi saistībā ar gaidāmajām pārmaiņām vidusskolā, cer izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs (LPP) un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Nils Muižnieks (LPP).LAŠOR programma, ko IZM konceptuāli atbalstīja jau 2002.gadā, bet valsts programmu paraugos neiekļāva, balstīta uz diviem priekšmetu blokiem — letoniku un etniku. Tajos ir septiņi jauni priekšmeti, piemēram, Es savā zemē un Etniskās dzimtenes vēsture un kultūra. «Tomēr galvenā atšķirība ir tā, ka mūsu programmā dominējošā ir priekšmetu apguve dzimtajā valodā,» skaidroja LAŠOR valdes loceklis Igors Pimenovs. Latviešu valodas kvalitatīvu apguvi LAŠOR piedāvā nodrošināt letonikas daļā. Tikai devītajā klasē mācīšanās paredzēta lielākoties divās valodās jeb bilingvāli.»Tas nav pretrunā ar mūsu esošajām programmām,» LAŠOR valodas lietojuma proporciju komentēja IZM Integrācijas nodaļas vadītāja Evija Papule. Skolai ir jāizpilda valsts noteiktais obligātais saturs jeb standarti un jāsniedz saviem skolēniem tāds valsts valodas zināšanu līmenis, lai viņi nokārtotu 9.klases eksāmenu un spētu sekmīgi mācīties vidusskolā. No 1.septembra vidējā izglītībā sākas pāreja uz vismaz 60% mācību latviski. «Tā jau ir skolas izvēle, kā to sasniegt,» teic E.Papule.IZM esošās pamatskolas mācību programmas četrās apakšprogrammās valodu sadalījums nav reglamentēts. LAŠOR programma 2002.gadā par vienu no tām nav kļuvusi, jo LAŠOR uzstājis uz savu nemainīgu modeli, nevis kopīgu sadarbību, Dienai sacīja E.Papule. Viedokļi vēl atšķirasVairākos aspektos IZM un LAŠOR priekšstati par jauno programmu pagaidām vēl atšķiras. Viens no tiem, pēc darba grupas vadītāja ministra padomnieka Sergeja Ancupova Dienai teiktā, ir sadrumstalotība. Kopumā asociācijas iecerētie septiņi jaunie priekšmeti atbilst pašreizējam valsts pamatskolas satura pamatdokumentam jeb standartam, tikai izdalīti no sociālo zinību, valodas un literatūras, vēstures u.c. priekšmetos apgūstamā. Tas ir pretrunā ar integratīvās mācīšanās pieeju, ko atbalsta IZM un par mīnusu uzskata arī darba grupas pieaicinātais eksperts Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.Karstas diskusijas vēl gaidāmas arī par LAŠOR programmas galveno balstu valodas, patriotisma, vēstures un kultūras izzināšanai — mācību priekšmetu Es savā zemē. IZM nav pārliecināta, vai te asociācija nav pārspīlējusi tieši ar pretējo — pārāk daudz lietu salikusi vienā priekšmetā. Arī valodas lietojuma proporcija ir gaidāmo darba grupas sēžu darba kārtībā. «Meklēsim elastību no abām pusēm,» teic ministra padomnieks.Vecākiem patiks lielāka izvēleKā jaunā programma īstenosies skolās, prognozēt ir grūti, Dienai atzina R.Alijevs: «To, manuprāt, izvēlēsies tās skolas, kuras grib sevi vairāk redzēt kā krievu nacionālo skolu, līdzīgi kā mums ir ukraiņu, lietuviešu.» Direktors to saista ar salīdzinoši mazo bilingvālo un latviski mācāmo stundu skaitu. Tā kā trešdien darba grupā izskatīto programmu LAŠOR izstrādāja jau 2001.gadā, vairākas skolas to izmantoja savu autorprogrammu izstrādei, ko pieļauj normatīvie akti. Kā veiksmīga darba piemērus LAŠOR vadītāja Olga Isakova minēja Rīgas Puškina vidusskolu, M.Lomonosova krievu vidusskolu, kā arī vienu vidusskolu Ventspilī. «Tagad tas būs vēl viens valsts akceptēts variants, ko izvēlēties,» sacīja R.Alijevs un piebilda — vecākiem tas arī varētu patikt.Lai arī darba grupas pārstāvji jau vairākkārt uzsvēruši, ka šis darbs nav saistīts ar pārmaiņām 10.klasē no 1.septembra, vienlaikus abas puses nenoliedz, ka produktīvais dialogs radies, visticamāk, pateicoties pašreizējai politizētajai situācijai. IZM cer, ka šis būs viens no soļiem, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā, īpaši mazākumtautību skolu vecākiem. Jau rakstīts, ka krievu skolu aizstāvības štābs no 23.augusta plāno vērienīgas akcijas pret pārmaiņām vidusskolā. Arī LAŠOR nav pieņemama noteiktā valodu lietojuma proporcija: 60% latviski, 40% dzimtajā valodā.***LAŠOR piedāvājumsJauns mācību priekšmetu bloks — Nacionālā kultūra un valodas:- Letonika latviešu valoda vidēji 3 stundas nedēļā katrā klasēlatviešu literatūra 1 stunda nedēļā no 6. līdz 9.klaseiEs savā zemē 1 stunda nedēļā no 1. līdz 5.klasei, pirmos divus gadus mācoties divās valodās, nākamos trīs — latviešu valodāLatvijas vēsture 1 stunda 9.klasē latviski- Etnika dzimtā valoda pirmajās četrās klasēs 7 un 8 stundas nedēļā, tālāk vidēji trīs stundas nedēļādzimtā literatūra sākot no 5.klases, trīs, vēlāk divas stundas nedēļāEtniskās dzimtenes sākot no 4.klases, 1 stundu nedēļā vēsture un kultūra — Mācības pārējos priekšmetos pārsvarā notiek dzimtajā valodā. Rokdarbus paredzēts apgūt divās valodās, sakot no 1.klases, mūziku, vizuālo mākslu — vēlākajās klasēs, eksaktos priekšmetus — 9.klasēValsts noteiktaisSkola, veidojot savu izglītības programmu, var izvēlēties kādu no četriem Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem pamatizglītības mazākumtautību programmu paraugiem. Tie paredz ātrāku vai lēnāku pāreju uz mācībām 9.klasē pārsvarā latviski, saglabājot nacionālās valodas, literatūras, kultūras un vēstures apguves iespējas.Juris Radzevičs, izglītības un zinātnes ministrs:Mūsu kopējā darba rezultāts varētu būt vēl viena alternatīva programma, kas mazinātu spriedzi, īpaši vecāku vidū. Arī viņi varētu piedalīties skolas programmas izvēlē. Lai kā kritizētu LAŠOR, atbalsts noteiktā sabiedrības daļā tai ir. Ir arī ilgstošs nopietns darbs šajā jautājumā, ne tā kā dažiem, kuri mēģina radikāli iesist sev politisko kapitālu.Nils Muižnieks, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās:Tas ir pozitīvs solis. Vienmēr esmu teicis, ka izglītības reformas pretinieki ir ļoti dažādi. Tādi, kas ir principā pret, kas ir dezinformēti vai kuriem ir bažas par izglītības kvalitāti. Ar LAŠOR var runāt dialogā un atrast konstruktīvus risinājumus. Tā jāuztver kā mērenie spēki, ar kuriem risināt dialogu.Igors Pimenovs, LAŠOR valdes loceklis:Tagad, kad valdība ir ieinteresējusies par prātīgāko reformas īstenošanas modeli, mēs šo situāciju izmantojām. Nevis valdība mūs izmanto, kā apgalvo štābisti. Nevis egoistiskos nolūkos, bet lai nodrošinātu nodokļu maksātāju vēlmes. Mēs tagad runājam par pamatskolu, jo mūsu vidusskolas programma ir pretrunā ar Izglītības likumu. Iespējams, šajā jautājumā sarunas arī apstāsies.