Штаб защиты русских школ, официальный сайт
Штаб защиты русских школ, официальный сайтEduards Berklavs piedāvā veidot nacionālpatriotisku apvienību»Atliek latviešiem pašiem apvienoties vienā lielā un spēcīgā nacionāli patriotiskā apvienībā un kā tuvojošajās vietējo pašvaldību vēlēšanās, tā arī 9. Saeimas vēlēšanās iziet ar kopēju deputātu sarakstu, kas dos iespēju Saeimā iegūt vairākumu un izveidot stabilu valdību, kas rūpēsies par valsts drošību, tautas labklājību un Eiropas Savienībā nestaigās un nesēdēs ar padevībā saliektu muguru, bet nacionālā pašcieņā aizstāvēs savas valsts un demokrātijas intereses.» Tas ir fragments no pazīstamā nacionālā politiķa Eduarda Berklava vēstules «Latvijas Avīzei». Šo pašu domu par vienotu nacionālu politisku spēku viņš nesen izteicis arī savas 90 gadu dzimšanas dienas svinībās Kara muzejā un saņēmis no daudziem politiķiem piekrišanu. Lūdzu E. Berklavu pastāstīt konkrētāk par savu ideju.— Ja nākamajās vēlēšanās atkal piedalīsies pieci vai seši saraksti, kas sevi sauc par nacionālpatriotiskiem, diez vai kaut kas mainīsies. Daudzu partiju programmas īpaši neatšķiras, taču tās nespēj vienoties. Tā kā nevēlējos savās dzimšanas dienas svinībās tik daudz klausīties apsveikuma runas, ierosināju klātesošajiem parunāt par šo tēmu. Tur klāt bija Einars Repše no «Jaunā laika», Juris Dobelis, Anna Seile, Pēteris Tabūns no «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, bijušie LNNK nodaļu vadītāji, arī Aivars Garda ar dažām savām atbalstītājām.Mans variants ir šāds — uzrakstīt platformu: trīs punktus par politiskiem mērķiem, trīs par tautsaimniecības jautājumiem, tikpat par sociāliem jautājumiem un tikpat par izglītību un kultūru. Varbūt vēl par valsts drošību, bet tā, lai tas viss satilptu pāris lapiņās. Nevajag taisīt programmatiskas brošūras, kā tagad dažas partijas dara. Tālāk, balstoties uz šo platformu, jau var izstrādāt detalizētu rīcības plānu, bet vispirms ir jāpanāk vienošanās par tautai svarīgākajiem programmas jautājumiem. Partijām, kas parakstītu šo platformu, nebūtu obligāti jālikvidējas un jāatsakās no savas līdzšinējās programmas. Lai tas paliek! Bet uz vēlēšanām būtu jāiet ar vienu kandidātu sarakstu. Es šo pasākumu esmu gatavs atbalstīt, cik nu man spēki ļauj. Repše Kara muzejā, visiem dzirdot, sacīja, ka viņš atbalsta manu priekšlikumu. Es paņēmu viņa roku un teicu klātesošajiem: «Dzirdiet, Einars atbalsta manu ideju. Viņš nepastāvēs uz to, ka jābūt tikai «Jaunajam laikam», bet ir gatavs veidot kopēju sarakstu.» Viņš vēlreiz apstiprināja, ka ir ar mieru. Arī tēvzemieši apsolīja. Tagad tikai vajadzētu, lai kāds sāk to darbu darīt praktiski. Būtu vajadzīgi daži līderi, kas uzraksta programmu. Es pats esmu pāris punktus uzmetis, taču neesmu gatavs veikt organizatorisko darbu. Ja izdotos izveidot šādu apvienību, tā varētu dabūt pat vairāk nekā 50 balsis Saeimā. Tad beidzot būtu iespēja izveidot stabilu valdību. Mēs taču redzam, ka pašreizējais Induļa Emša Ministru kabinets pie normālas strādāšanas faktiski netiek, viņam visu laiku nākas žonglēt, lai nodrošinātu balsis. Jāraugās, lai balso jurkānieši, lai nepārstāj balsot Tautas partija, kaut kas visu laiku jāsola. Tas nav normāli. — Kādas partijas jūs redzat nacionālo spēku apvienībā?— Pirmkārt, «Jauno laiku». Saprotu, ka acīmredzot būs jārunā ar Einaru Repši kā partijas priekšsēdētāju, lai gan man, iespējams, pat labāk patiktu runāt ar «JL» frakcijas vadītāju Krišjāni Kariņu, kurš savā domāšanā ir elastīgāks. Domāju, ka vēl šajā apvienībā varētu iesaistīties jau pieminētā «TB»/LNNK, organizācija «Visu Latvijai». Es negribētu atstumt arī Aivaru Gardu, lai gan šaubos, vai viņš piekritīs tādam variantam.— Diez vai Gardas idejas par masveidīgu krievu aizbraukšanu no Latvijas varētu gūt citu partiju atbalstu. Šis mērķis nav reāls.— Jā, diez vai mēs to sagaidīsim. Tieši tāpēc es gribu aicināt Gardu pievērsties reālākiem mērķiem. Protams, viņš var saglabāt savu Nacionālo fronti, bet būtu ļoti labi, ja viņš piedalītos nacionālas apvienības veidošanā. Skaidrs, ka viegli tas nebūs. Problēmas var rasties, kad būs jāsastāda kopīgs vēlēšanu saraksts. Katra partija droši vien gribēs dabūt iekšā pēc iespējas vairāk savu pārstāvju. Ko ņemt par mērauklu? Biedru skaitu? Vai tas būs tas labākais?— Diez vai, jāskatās pēc «politiskā svara», cik kurai partijai ir atbalstītāju.— Ir svarīgi, lai šādas apvienības priekšgalā ir cilvēki, kuri spēj vienot. Diemžēl Repšem pietrūkst diplomātijas šādam darbam. «Jaunajā laikā» ir daudzi labāki organizatori. Domāju, ka Kariņš ar smaidu var vairāk panākt nekā Repše ar kulakiem.— Viena lieta ir organizēšana, bet, lai piesaistītu cilvēkus, vajadzīgas spēcīgas personības. Vai starp nacionāli domājošiem politiķiem jūs tādas redzat?— Domāju, ka šajā apvienībā varētu iesaistīties, piemēram, Visvaldis Lācis. Viņš gan arī ir diezgan emocionāls. Visvaldim ir grūti sadarboties ar citiem, jo viņš ir diezgan patmīlīgs. Atceros, kad Visvaldis vēl vadīja LNNK, viņš bieži teica «es kā priekšsēdētājs», bet reti «mēs kā kustība». Es viņam par to aizrādīju. Taču tautā Visvaldis Lācis ir populārs un var piesaistīt vēlētājus.Ja nāktu, piemēram, tāds politiķis kā Georgs Andrejevs, es ar abām rokām būtu par. Es viņam ticu.— Bet viņš ir «Latvijas ceļā», turklāt ievēlēts no šīs partijas Eiroparlamentā.— Jā, viņš ir, es teiktu, pārspīlēti godīgs. Līdzīgi kā kādreiz bija «LC» deputāts Romāns Apsītis, kurš tagad ir Satversmes tiesas tiesnesis. Mēs 5. Saeimā labi sapratāmies visos jautājumos, un es jautāju, kāpēc viņš nenāk uz LNNK. Viņš atbildēja, ja agrāk būtu aicinājuši, labprāt būtu gājis, bet tagad negribot būt nodevējs. Iespējams, ka ar Andrejevu ir tas pats. Varētu padomāt par pazīstamiem cilvēkiem, kas līdz šim nav darbojušies politikā. Lai gan es zinu, ka daudzi no viņiem negrib ar to nodarboties un nekad nepiekritīs.Man nav īstas pārliecības par pašreizējiem «TB»/LNNK vadītājiem Jāni Straumi un Māri Grīnblatu. Grīnblats ir labs runātājs — viņu varētu trijos naktī pamodināt, pateikt, ka jārunā, un tā viņš divas stundas arī norunātu. Tikai jēga no šīs runāšanas maza. Savukārt par Straumi rodas iespaids, ka viņš pirmkārt grib mieru un ne uz kādiem lieliem ideāliem necer. Viņš pie visām valdībām ir palicis augstos Saeimas amatos. Nezinu, vai Straume ir spējīgs uz radikāliem soļiem, kas vairotu partijas popularitāti. «TB»/LNNK labi līderi varētu būt Guntars Krasts un Ģirts Valdis Kristovskis. Krasts ir mazliet «remdens», bet sabiedrībā populārs, ko pierāda arī nesenās Eiroparlamenta vēlēšanas. Viņš ir intelektuāli augstu vērtējams cilvēks, labs valdības vadītājs. Es joprojām uzskatu, ka Krasts ir bijis līdz šim labākais premjers. Kristovskim ir lieli nopelni, ka mēs šodien esam NATO. Turklāt viņš pie NATO ģenerāļiem ir savs cilvēks, ko nevar teikt par Ati Slakteri. — Vai šajā nacionālajā apvienībā jūs redzat vietu arī Tautas partijai?— Ar to varētu būt problēmas. Būtu ļoti labi, ja TP pievienotos, taču ne visi tās biedri vieš uzticību. Es, piemēram, ar cerībām skatos uz Vairu Paegli, bet nezinu, vai viņa vairs maz aktīvi darbojas TP. Līdzīgi ir ar «Latvijas ceļu», kur ir daudz godīgu cilvēku, taču nav pārliecības, ka viņiem partijā ir vairākums. Pamatus šādai nacionālu partiju apvienībai bija iespēja likt jau tagad, taču Repšes dēļ šī izdevība tika palaista garām. Vēl pirms Repšes valdības demisijas izskanēja ierosinājums, ka jaunu valdību varētu veidot «Jaunais laiks», «TB»/LNNK un Tautas partija. Taču «JL» iespītējās, ka valdība noteikti jāvada Repšem, jo tāda esot «pasaules prakse» — partijas priekšsēdētājs ir vienlaikus premjers. Ja «JL» laikus būtu pateikusi, ka par premjeru izvirza Kariņu, valdība sekmīgi darbotos vēl tagad. — Par vienotu nacionālpatriotisku spēku jūs esat runājis jau iepriekš, tomēr līdz šim tāds nav izveidots. Kāpēc tā? — Pirms 8. Saeimas vēlēšanām es runāju par nacionālas partijas veidošanu, bet man nekas neiznāca. Toreiz bija daudz partiju, kas sevi sauca par nacionālām, bet beigās nemaz netika iekšā parlamentā. Visi, ar kuriem pirms vēlēšanām runāju, teica — jā, ļoti laba ideja, bet nāciet pie mums, mums jau programma gatava. Tā arī palika katrs ar savu programmu. Tāpēc es vairs neceru, ka varētu izveidoties viena partija, bet vairāku partiju apvienība varētu sanākt. Es gan nezinu, vai no tām sīkpartijām varētu būt kāds labums. Protams, atgrūst tās nevajag, taču pienesums var izrādīties diezgan niecīgs. Lielākoties to līderi nav pazīstami sabiedrībā.