Штаб защиты русских школ, официальный сайт
Штаб защиты русских школ, официальный сайтDivi bijušie čekisti izcīnījuši uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), kas nosprieda, ka Lietuva ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, aizliedzot šiem čekistiem 10 gadu iekārtoties darbā privātā sektora uzņēmumos. Lietuvas valdība būs spiesta izmaksāt pa 7000 eiro (4600 latu) abiem lietuviešiem, lai kompensētu viņiem nodarītos zaudējumus.Bijušais organizētās noziedzības izmeklēšanas prokurors Ķēstutis Džjauts un bijušais nodokļu inspektors Jozs Sidabrs zaudēja darbu pirms četriem gadiem, kad pret viņiem tika piemērots lustrācijas likums. Abi vīrieši padomju laikā strādāja VDK, taču vēlāk neiesniedza brīvprātīgu atzīšanos īpašai komisijai, kas reģistrēja bijušos čekistus. 1999.gadā pieņemtais likums paredzēja, ka personām, kas no Lietuvas varas iestādēm slēpušas savu kādreizējo sadarbību ar PSRS specdienestiem, var piespriest 10 gadu aizliegumu strādāt valsts dienestā, budžeta iestādēs, kā arī dažu veidu privātuzņēmumos (bankās, apdrošināšanas sabiedrībās, sakaru nozarē un stratēģiski svarīgos uzņēmumos).Šis likums attiecās arī uz Ķ.Džjautu un J.Sidabru, tāpēc viņi zaudēja iespēju iekārtoties darbā. Viņi vairākkārt paziņoja, ka ECT noteikti atzīs viņu iesniegto sūdzību par pamatotu, tāpēc Lietuvai nāksies atcelt pret bijušajiem čekistiem noteiktās sankcijas.Lietuvas pārstāvis Strasbūras tiesā Dovīds Vitkausks atzīst, ka pēc šā ECT lēmuma Lietuva acīmredzot būs spiesta pārskatīt lustrācijas likumu. Viņš norāda, ka nedrīkst ierobežot cilvēka tiesības meklēt darbu privātajā sektorā, izmantojot tos pašus argumentus, kas attiecas uz aizliegumu darbam valsts iestādēs. Pēc jurista domām, pilsoņa bijušie sakari ar VDK un viņa iespējamā neuzticība valstij nedrīkst kļūt par svarīgu faktoru, kas ierobežo viņa iespējas iegūt darbu privātā uzņēmumā. Ja pēc šā lēmuma Lietuva nemainīs attiecīgo likumu, ECT varētu saņemt sūdzības arī no citiem bijušajiem čekistiem.Lietuvas juristi iepriekš prognozēja, ka ECT varētu vērsties pret visu Lietuvas lustrācijas likumu, ne tikai atsevišķiem tā punktiem. Pēc tieslietu ekspertu domām, nav viegli atrast argumentus par labu likumiem ar atpakaļejošu spēku, kas soda cilvēku par darbību, ko nevarēja uzskatīt par noziedzīgu tās pastrādāšanas brīdī. Šo jautājumu ECT savā spriedumā tomēr nav skārusi, tāpēc labējā Tēvzemes savienība, kas aktīvi atbalstīja lustrācijas procesa sākšanu Lietuvā, ir pārliecināta, ka nav vajadzības mainīt likuma būtību. Tēvzemes savienības politiķi atzīst, ka varētu atcelt aizliegumu, kas bijušajiem čekistiem 10 gadu liedz iespēju atrast darbu privātā sektora uzņēmumos.