Штаб защиты русских школ, официальный сайт
Штаб защиты русских школ, официальный сайтMazākumtautību izglītības reforma sākta bez būtiskām problēmām, liecina izglītības inspekcijas pārbaudeTas «āķis», kas patīk Olgai, esot skolotāju dzīves gudrība. Īpaši viņa cildina savu ģeogrāfijas un krievu valodas skolotāju, kurā, ja grib, no dzīves un skaistas valodas var sadzirdēt daudz. Olga Baleiko mācās 10.klases programmā, kurā 60% stundu no 1.septembra jāmācās latviski. Vidusskolnieci sasmīdina nereti kreiso politiķu izteiktais brīdinājums, ka ar šo soli viņā iznīks dzimtā valoda un saknes, jo viņa kā krieviete ko tādu vispār nespēj iedomāties.Jau trešo mēnesi 132 mazākumtautību vidusskolu 262 programmās tiek īstenota pāreja uz daļējām mācībām latviski. Izglītības valsts inspekcijas (IVI) līdz 27.oktobrim veiktā pārbaude liecina, ka kopumā «visi parametri» kvalitatīvam mācību darbam uzlabojas, atsevišķās skolās konstatētas vājākas skolēnu valsts valodas zināšanas, nekā mācību darbam nepieciešams.Svarīgi — labs skolotājsOlga mācās Bauskas 2.vidusskolā, un viņas latviešu valoda diezin vai ir inspekcijas bažu gadījums. Viņai līdzās uz direktores kabineta mīkstajiem krēsliem piesēdusi draudzene Rimma Golovenko. Abas atceras, ka bērnībā sētā spēlēšanās lielākoties bijusi latviski. Bauskā ir 72% latviešu, liecina pašvaldības statistika. Savukārt meitenes nedomā, ka bērnībā vai tagad skolā būtu jūtama dalīšanās latviešos un krievos.Saruna aizsākas par tikko aizvadīto ģeogrāfijas stundu, jo tā ir latviski. «Patīk ģeogrāfija. Ļoti laba skolotāja,» bilst Olga. Turklāt visu neskaidro var noskaidrot arī dzimtajā valodā. Dienai ceturtdien klātesot stundā, desmitajiem radās problēmas izprast, kas īsti domāts ar mežu joslu attīstības perspektīvām. Sekoja skaidrojums divās valodās, ko pilnībā atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija. Latviski 2.vidusskolā tiek mācīti arī biznesa ekonomiskie pamati, ētika un pāris citas stundas. Matemātika notiek divās valodās, ķīmija, fizika — dzimtajā valodā.Olga un Rimma mājās runā krieviski. «Dažreiz, ar mammu runājoties, kāds vārds pasakās arī latviski. Vai tas ir slikti?» prāto Olga. Meitenes mēģina izspriest, vai mācības latviski ietekmē viņu dzīvi ģimenē, piepilda atsevišķu politiķu bažas par pazaudēto identitāti. Beigās Rimma saka: «Pat nevar atbildēt. Ja tev tā valoda iekšā, tava valoda, tad to taču nevar pazaudēt.»Draudzenes sāk stāstīt par savu krievu valodas un literatūras skolotāju Zinaidu Ivanovu. «Dažiem ne pārāk patīk vecākas skolotājas..,» iesāk Rimma. «Bet tas ir āķis, tā dzīves gudrība, ko mums cenšas iedot,» turpina Olga. Ja skolotājā uzmanīgi ieklausoties, nepaliks aizmirsta ne dzimtās valodas bagātība, ne tautas vēsture un kultūra.Ar varu nevarTomēr skola nav skola, ja tajā nav risināmu problēmu, atzīst skolas direktore Vera Grigorjeva. Direktore pastāsta par kādu desmitklasnieci, kurai pagaidām īsti negriboties stundās strādāt latviski. «Sēž un vairāk klusē. Mēs arī nespiežam, ar varu te nevar,» teic V.Grigorjeva. Savas grūtības jūtamas arī skolotājiem. Direktore saka: «Būsim godīgi, no visas sirds, tā emocionāli mēs stundā izpausties nevaram, bet tas vēl noteikti nāks.»Izglītības inspektori nepilna mēneša laikā pārbaudījuši 68 vidusskolas: licencētās programmas atbilstību reālajā darbā, skolotāju valodas zināšanas, darbu stundās, kursu apmeklējumu. Rezultātus, kuri būtiskas problēmas neatklājot, IVI vadītājs Zigfrīds Grinpauks un izglītības ministrs presei komentēs pirmdien. «Bažas ir atsevišķu skolēnu nepietiekamās valsts valodas zināšanas, īpaši lauku vidusskolās un vakarskolās,» Dienai sacīja Z.Grinpauks.Zināšanu kvalitātes rādītājs galvenokārt ir 9.un 12.klašu eksāmeni, gada laikā — ieskaites un kontroldarbi, norāda Bauskas 2.vidusskolas skolotāji. Ja skolēns nesaprot, acīgs skolotājs to nolasīs no viņa acīm, pieies un klusi izskaidros dzimtajā valodā.Pēc tautības nešķiroInteresanti, ka Bauskas 2.vidusskola dibināta kā skola ar krievu mācību valodu, bet 1995.gadā direktore izveidojusi latviešu plūsmu. To ierosinājuši skolas absolventi. Skolēnu skaita sadalījums liecina, ka lēmums pavēris jaunu attīstības iespēju: šogad latviešu plūsmā mācās 424, mazākumtautību — 237 skolēni.Šogad uz 10.klasi latviešu plūsmā no mazākumtautību izglītības programmas pārnākuši četri skolēni. «Vasarā baidījos, kā būs, būšu viens pats. Tagad visi saraduši,» stāsta viens no viņiem Vadims Remejķis. Atšķirību mācībās neesot, vienīgi latviešu valodā un literatūrā vairāk jāmācās.Latviešu valodas skolotāja Lilita Grāvīte un Z.Ivanova ir vienisprātis, ka valodas skolēnus tikai bagātina, «kā laipa no cilvēka uz cilvēku». Krievu valodas skolotāja min piemēru, kā viņa māca par domuzīmes lietojumu: latviski tiek rakstīts Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, krieviski «ir» nelieto, bet liek domuzīmi. Skolēniem ir daudz interesantāk strādāt ar salīdzinājumiem.